…Galvenā ir jautrība!

Šogad no 11 - 20 augustam, mūsu nometne, kas tiek rīkota katru gadu - notika KANDAVĀ. Tā ir sporta pilna pilsēta, kurā savas aktivitātes varējām izvērst pēc pilnas programmas - sākot ar skriešanu, lekšanu un citiem fiziskās attīstības treniņiem; komandu spēlēm, kā arī nūjas tehniku un metieniem, kas ļoti vajadzīgi hokejā. Liels paldies SIA ALFOR, kas atbalstīja mūsu treniņnometnes ideju, līdz minimumam samazinot meitenēm dalības maksu.
Ar saviem iespaidiem par nometni dalās Santa (Claus).

...Somas sakravātas, laiks doties uz nometni ”Meiteņu sapnis”. Ja kāds man būtu teicis, ka tā būs mana jautrākā nometne, es noteikti neticētu! Kāpēc? Tā taču ir treniņnometne, trīs treniņi dienā + rīta rosme, kur laiks jautrībai?
BILDES 1

Bet, lūk! Pateicoties laipnajai sagaidīšanai un trenera gardajiem smiekliņiem, nogurdinošais brauciens uz Kandavu jau bija aiz muguras. Kad istabiņas ierādītas ”pieczvaigžņu” viesnīcā, laiks izkravāt somas. Skan skaļi smiekli aplūkojot, kādas nu lecamauklas iegādātas nometnei. Mmm.. rozā, zilas, dzeltenas un vēl pie tam „bērnu garums”, kas nepavisam neder mūsu sportiskajiem augumiem, jācer tik vien, ka aukliņas nevajadzēs izmantot.

Kad esam iekārtojušās, laiks pirmajām vakariņām un kopīgai sapulcei, par to, ko un kā mēs darīsim atlikušās dienas...

Nometnes laikā ne tikai skrējām nogurdinošos stadiona apļus BILDES 2, bet gan arī iepazinām Kandavas mežus, kur par lielāko pārbaudījumu izrādījās saskarsme ar čiekuriem un koku saknēm, tie tad arī bija mūsu ļaunākie ienaidnieki. Spēlējām basketbolu, futbolu, rokasbumbu, kā arī lēkājām pa trepītēm. BILDES 3 Dažiem tās trepes jau rādījās murgos. Interesantas bija arī stafetes ap piloniem, stieņiem un pat partnera nešana pičpaunā. Neviens vien kūlenis tika apmests gan uz priekšu, gan atpakaļ. BILDES 4 Labi, ka bija paparaci Ilona, kas to visu iemūžināja bildēs. BILDES 5

Neiztikām arī bez pirmajām tulznām un sastiepumiem. Tāpat, kā ritēja dienas, plīsa arī vecie apavu pāri un jaunās zeķes. Ne nieka nežēlojot turpinājām trenēties, draudzīgi skrējām rīta rosmi. Kādu rītu, skrienot kopā ar Evelīnu, lai uzlabotu omu, izdomāju padziedāt. Vēlāk ar istabiņas biedrenēm Litu, Ilonu un Alisi sacerējām nometnes himnu, ko vēlāk arī pārējiem uzdziedājām. Visiem dziesmiņa tā iepatikās, ka dziedājām to vairākas reizes dienā. Kādu vakaru nākot mājās no metieniem BILDES 6, kāds mazs puisītis apvaicājās: ”Kāpēc Jūs vairs nedziedat?” Tad nu atkal gāja vaļā dziesmiņa.

Nometnes laikā paspēja mums piebiedroties meitenes, kas bija tikko atgriezušās no citām nometnēm. Nu gan ir iekšās, ne? Protams, nedrīkst nepieminēt, ka pēc treniņa sekoja peldes vietējā ezerā, ko kandavieši uztaisīšu vairāk par tādu kā baseinu. Drošākās pat iemanījās pārvarēt bailes un nolēca no 3 un 5 metru augstiem tramplīniem. BILDES 7

Nevarētu teikt, ka šajās dienās laika apstākļi mūs īpaši lutināja, bija gan silta saulīte, gan brāzmains vējš. Tāpēc arī radās stāsts par apkopēju, kurai šajās dienās bija prakse Kandavā. Lūk, neliels atgadījums:” ...Pēc nelielas paviesošanās 207. istabiņā, apkopēja savā ierastajā prieka solī devās nolikt savus darbarīkus, respektīvi, žiglo slotiņu un lēzeno šaupeli, kad viņai no mugurpuses, kāds iesaucās:” Jūs šodien strādājat?” Bija sanācis neliels pārpratums, bet apkopēja to uzskatīja par komplimentu un devās gatavoties treniņam…”

Vakarā ,apstaigājot istabiņas, lai savāktu spēlētājus kāršu spēlei iepazināmies ar sporta deju dejotājiem Ansi un Valteru. Par lielu izbrīnu izrādījās Valtera uzdotais jautājums, vai esam meitenes no „SPICE GIRLS” komandas? Izsmējāmies kārtīgi un vakars beidzās ar Valtera T-krekla apdruku. Puisis pat paspēja ieguldīt pamatīgu darbu, izgatavojot paštaisītu plakātu.

Viens no interesantākajiem šis nometnes pasākumiem bija iespēja samainīties vietām ar Liepājas sporta deju kluba „LESTO” dejotājiem. Pārbaudījām, cik tuva mums ir ritma izjūta. Apmaiņa deva iespēju novērtēt to, ka arī dejotāji neiztiek bez pamatīgas slodzes, jo šīs pusotras stundas laikā paspējām kārtīgi nosvīst. Iemācījāmies Salsas pamatsoļus, kurus arī turpmāk kopā svētkos uzdejosim.
BILDES 8

Nevar teikt, ka iztikām arī bez lieliem un maziem strīdiem, bet bijām optimisti un viens otru pacentāmies izjokot. Laikam lieki vaicāt, vai kāds neatceras joku par bērnu miega tabletēm, treneri ar stiprajām smaržām un kautrīgo Ričiju, kurš nemitīgi grabinājās pie meiteņu durvīm...

Šajās kopā pavadītajās dienās vairāk sadraudzējāmies, iepazinām otra plusus un mīnusus, pārbaudījām spēkus un jokot prasmi. Par to visu jāpateicas mūsu sponsoriem, mīļajiem un saprotošajiem vecākiem un, protams, treneriem.

Uz tikšanos nākošgad!!! BILDES 10

Santa Claus

Nometnes himna:

Ardievu pilsēta mums jādodas
Uz Kandavu ar trepēm jāskrienas
Un vēl pie reizēs arī jāpeldas
Lai visi sapņi mūsu piepildās

Ja trepes manas kājas pievarēs
Un mājās skriet tās vairāk nevarēs
Tad treners mans ripu galdā cels
Un visas mūs kā bumbas vārtos vels

Piedz.:
Ardievu nometne tu tagad redzi
Tu tagad redzi kā hokejistes rodas
O, trenerīt jel piedod mums
Mums kājas netur laiks ir atpūsties (x2)


Ja mani krosā bezspēks piemeklēs
Tad zinu ūdens mani atveldzēs
Un var jau būt, ka “Nāru ezerā”
Es ielecu kā kurmis aliņā

Ardievu atpūta mans treners mani sauc
Tas garā stiprs un prāts tam vienmēr jautrs
Lai ātrāk skrietu tas uzsauc go-go-go
O, trener kājas sāp o, no-no-no-no-no

Ja pārāk ātri vajadzēs mums skriet
Tad stulbi tas, ka slimnīca ir ciet
Un vecās botas kāju noberzīs
Un plāksters pušu tulznu pārplēsis

Bet ja man tiešām veiksme uzsmaidīs
Un treners manus vārtus ieskaitīs
Tad foto mans un arī dzen mans vārds
Būs Volvo hallē pie sienas ierāmēts

Ja citi mūs par Spice Girls uzskata
Nē, esam IceGirls hokej komanda
Ne mikrofons, bet nūja rokā būs
Uz priekšu atkal vārtus jāgūst mums.

Dziesmu vārdi attaino reālus notikumus.
Teksts: Santa, Ilona, Lita, Alise & Ice komanda
Mūzika: Valts Pūce (dziesma Ardievu, meitenes)