Kaleva kauss, jeb každij god mi s druzjami jeģem v Kohtla-Jarve...

Ir noslēdzies Kaleva kauss, kurš notika Kohtla-Jarvē no 18. līdz 20.aprīlim.

Tā kā bija nolemts ļaut spēlēt pēc iespējas vairāk meitenēm, tad uz turnīru braucām 2 komandu sastāvā. Ceļojums sākās no Volvo halles. Lai arī autobuss bija 2-stāvīgs, tomēr bagāžas nodalījumā visām somām vietas nepietika – nācās tās kraut salonā, izveidojot šķēršļu joslu starp pirmo un otro stāvu, taču pārvietoties gribētāji, pielietojot dažus akrobātiskus trikus, tika tai pāri bez lielām problēmām.

Izbraucām laicīgi un likās, ka viss ritēs raiti, taču pavisam drīz konstatējām, ka esam maldījušies. Piektdienas vakars, izbraukšana no Rīgas – gliemeža ātrumā! Laikā, kad bija jābūt jau apmēram pusceļā līdz robežai, mēs izbraucām vēl tikai caur Salaspilij. Tas jau arī nebūtu nekas traks, taču pa ceļam šoferis mūs pārsteidza ar negaidītu 45 minūšu pauzi – izrādās, ka šoferim pēc noteikta nobraukto stundu skaita ir jāatpūšās, pretējā gadījumā draud sods. Pauze, protams, tika izmantota sportiskām aktivitātēm – lielākā daļa pilnveidoja savas futbola prasmes, citi – trenēja rokas frīzbija elementos. Brauciena laikā daži skatījās filmu par /ak, kāds pārsteigums!/ hokeju, citi laika īsināšanai nodarbojās ar krustvārdu mīklu minēšanu, citi mēģināja gulēt. Pēc pusnakts pat mūsu igauņu draugi jau sāka kļūt nepacietīgi un zvanīja, lai noskaidrotu, kur esam, jo pie viņiem ir mūsu naktsmītnes atslēgas... Esam kaut kur starp Tartu un Kohtla-Jarvi...

Gala beigās ar pāris stundu atpalikšanu no plānotā grafika ieradāmies pie savas viesnīcas, lai gan šis vārds diezin vai ir atbilstošs ēkas izskatam, taču uzraksts uz durvīm daudzsološs – „MAJUTUS”, kas igauniski nozīmē vietu, kur pārnakšņot, taču mēs to uztvērām kā nedaudz kļūdaini latviski uzrakstītu „MĀJU TUSS”. Ar šo uzrakstu vieta uzreiz kļuva pievilcīgāka. Tāpat kā saka, ka vīru nevajag skatīt pēc cepures, tā arī ar mūsu viesnīcu – lai arī no ārpuses īsti nevar ticēt, ka tajā var sveiks un vesels pavadīt nakti, tomēr iekšpusē nav ne vainas – labierīcības izremontētas, istabās pāris „tumbočkas”, gultas un tīra gultasveļa – ko gan vairāk vajag cilvēkiem, kas atbraukuši plosīties ledus laukumā?

Saulainais sestdienas rīts iesākas ar organizētu pulcēšanos pie viesnīcas, lai visi kopā dotos uz halli, kur pirmā spēle savā starpā. Treneris mūs pārsteidz, ierodoties tik elegants kā nekad – uzvalks, kurpes un šlipse – ja notiktu treneru skaistumkonkurss, mūsējais noteikti uzvarētu! :)

Aizejot uz halli, konstatējam, ka mums ir viena gērbtuve uz abām komandām. Iesākumā ir neliels haoss, jo nevaram saprast, kā sadalīt ģērbtuvi, kurā galā apmetīsies kura komanda, jo esam taču pretinieki, tomēr visu atrisināja Zaja, pasakot, ka nav ko ņemties, jo esam viens kolektīvs! Lai nu kā, IC (IceCroks) apmetas vienā gērbtuves galā, IG (IceGirls) – otrā, jo jāaprunā gan maiņu jautājumi, gan no pretinieka slēpjami taktiskie gājieni!

Iesildīties ejam uz blakus esošo stadionu – skrienam, lecam, pēc tam staipamies un ejam ģērbties! Nu ko – tas brīdis ir klāt – ejam uz ledus aizvadīt savu pirmo spēli! Tā kā komandas divas, bet treneris viens, tad IG kā trenera asistents tiek piesaistīts Annas vīrs, savukārt Kaspars vada IC cīņu.

Spēle iesākas mazliet nervozi – IC spara pilni raujas uz priekšu, IG savukārt tā īsti nevar ieskrieties. Nevienai no komandām rezultāts neaug tā, kā gribētos. Pirmā spēle tomēr, dažiem no IC vispār pirmā spēle mūžā kādā turnīrā! IG sāk veidot saspēli starp aizsargiem un uzbrucējiem, spēlējam 2 maiņās – aizsargu pāris Aija un Šteimis, priekšā Anna un Karīna ar AgY centrā. Otrajā maiņā pretinieka uzbrucējiem izvērsties neļauj Eve ar Kerly, savukārt priekšā plosās DL, Ināra ar Zaju centrā! Aizvien biežāk un ilgāk uzturamies IC zonā, AgY ar Karīnu un Annu griežas ap vārtiem, piespēlējot viena otrai, līdz beidzot atrodam atslēgu uz Vitas sargātajiem vārtiem – pirmā ripa dabūta iekšā! IC cīnās no visas sirds, abas IG maiņas meklē saspēles variantus, arī Zaja, Ināra un DL dara visu, lai palielinātu rezultātu – tas izdodas un atpūtā ejam jau ar vairāku vārtu guvumu. Jūtot to, ka „lielajiem” spēle izdodas un strādājam uz saspēles pilnveidošanu, šķiet, ka cīņas spars „zaļajiem” mazliet noplacis. IG apšauda Vitas vārtus, arī aizsargiem – Aijai un Šteimim – izdodas uzlabot rezultātu! IC cīnās, kā var, bet gala rezultāts 13:0 par labu IG.

Pēc spēles „krokodīļi” neapmierināti un šķiet, ka paši pārsteigti par tādu rezultātu, jo no savējiem nebija gaidījuši tik nopietnu cīņu; kāds sūdzas, ka pret viņu ir skarbi nospēlēts, taču šis ir turnīrs – un lai kādas nebūtu attiecības treniņos un ārpus tiem, laukumā mēs esam pretinieki un atbilstoši izturamies! Katrs cīnās par uzvaru, par saviem punktiem, par labāku rezultātu! Izrunājamies un ejam dušā. Dušās nākamais pārsteigums – esam 2 komandas, uz visām 6 dušas, kurās ūdens knapi pil, savukārt siltais ūdens tiek tikai tiem, kas pamanījušies iešmaukt pirmie!

Lai nu kā, tomēr tiekam līdz ēstuvei, kur tiek piedāvāts plašs ēdienu klāsts, taču neviens nepabrīdina, ka daži ēdieni jāgaida krietni ilgāk par citiem. Laimīgi tie, kas pasūta šašliku – tie paēd pirmie. Dundurs, Maija, Alise tiek pie savām porcijām tikai tad, kad visi pārējie jau beiguši un iet ārā.

IG nākamā spēle pret Sanktpēterburgas meitenēm. Kaspars, kurš pirmo spēli aizvadīja elegantā ietērpā, bija tā nosalis, ka vēl ilgi drebinājās, tāpēc uz nākamajām spēlēm ieradās jau siltāk saģērbies. Nav jau nieka lieta – nostāvēt 4 spēles aukstā hallē pie ledus!

Zinām, ka viena meitene ir no Krievijas izlases, pavērojot iesildīšanos, uzreiz var pateikt, kurā tā ir – pavisam cits slidojums un tehnika. Sirdis pukst strauji, taču sevi uzmundrinām ar domu, ka mums ir Aija – mūsu cerība uz pretinieka galvenā spēka – Nr.13 – neitralizēšanu.

Spēle aizrit līdzīgi – pārmaiņus uzbrūkot gan vienai, gan otrai komandai. Pārāk ilgi rezultāts rāda divas nulles. Pieaug stress, zinot, ka šī cīņa ir izšķiroša, ja gribam cīnīties par medaļām, jo Pēterburga ir uzvarējusi mūsu hokeja draugus – Viru Sputnik komandu. Tomēr mūsu pūliņi nes rezultātu – esot mazākumā, izdodas izspēlēt ripu vārtu priekšā tā, lai Anna no Karīnas piespēles varētu pārspēt pretinieka vārtusardzi, pēc brīža šis pats virknējums vēlreiz pārspēj pretinieces – no Karīnas un Annas piespēles Agy skaisti uzšauj ripu vārtusargam virs pleca! 2:0 mūsu labā! Tas ir hokejs, un šāds rezultāts ir bezgala slidens, taču otrajā periodā kaut kas notiek mūsu galvās un pašas nesaprotam, kāpēc vairs neizdodas tik labi saspēlēties. Treneris vēlāk skaidro, ka tā ir psiholoģija – tiek iegūts pārsvars un iestājas atslābums. Arī spēlēšana 2 maiņās liek par sevi manīt – spēka nav vairs tik daudz, cenšamies taisīt īsas maiņas, taču visiem spēkiem uzmanam pretinieka 13.numuru. Spēlē beidzot sāk iesaistīties izdaudzinātie igauņu tiesneši, kuriem vienmēr ir savs viedoklis par laukumā notiekošo, saprotams, ka tas parasti atšķiras no mūsējā! ;) Pirmā no laukuma 2 minūšu atpūtā tiek aizsūtīta Karīna – par spēli ar augstu paceltu nūju, kaut arī nūja vienā rokā tika vienkārši pārcelta pāri pretiniecei, lai tiktu pie ripas. Taču ar to vēl nav gana – 13.numurs brāžas mūsu zonā, kur viņu ķer ciet Aija, notiek saķeršanās, Aija krīt, 13.numurs arī pāri Aijai. Protams, 2 minūtes Aijai. Kaspars skaļi pauž savas domas par tiesnešiem un par to arī viņam tiek piešķirtas 2 minūtes – Ewe tiek deleģēta izciest šo sodu – uz noraidīto soliņa izveidojas atpūtas zona, jo gandrīz trešdaļa komandas uzturās tur! Laukumā panika – paliekam 3:5! Kaspars steidz vēl dot padomu, kā labāk nospēlēt, taču Pēterburga nelaiž garām savu iespēju gūt vārtus - sarausta mūsu aizsardzību tā, ka nepaspējam pacelt nūju pretiniecei, kura pirmā tiek pie atlekušās ripas – 2:1! Laimīgā kārtā spēle beidzas un tiesneša svilpe atskan tieši tajā brīdī, kad ripa atrodas uz mūsu vārtu līnijas, Dundurs to mēģina spiest, bet pretinieks to vēl baksta vārtos. Ripa, protams, pārslīd pāri līnijai, tomēr tiesneša žests, kas vēsta, ka vārti nav gūti, ļauj mums atviegloti nopūsties. Pretinieces vēl mēģina protestēt, tomēr bez rezultāta – tiesnesis, mums par laimi, paliek nelokāms! Gūta ļoti svarīga uzvara!!!

Vēl atlikusi trešā spēle – ar it kā vājāko no Igaunijas komandām. Visas IG meitenes pamatīgi izpumpējušās iepriekšējās spēlēs – kādai liekas, ka kājas no svina, citai sirds sitas pārāk strauji, vēl kādai stīva mugura. Var just, ka spēka nav un spēle neiet – lai arī uzvarējām 3:0 (vārti Annai, Karīnai un Agy, 2 piespēles Aijai) tomēr svaigiem spēkiem tā būtu bijusi pavisam savādāka. Protams, var jau daudz ko fantazēt, kā būtu, ja būtu, taču galvenais ir tas, ka kopīgiem spēkiem un ar IC atbalstu no tribīnēm 3 spēlēs ir 3 uzvaras – ir izpildīta maksimālā šīs dienas programma!

Vakars „māju tusa” namā paiet kā nu kuram – IC, kurām bija par spēli mazāk, ir enerģijas pilnas un iemanās ne tikai sagādāt Santai pārsteigumu, uzdāvinot bilžu albūmu, bet pat uzrīkot vietēja mēroga diskotēku! Viss gan notiek kā pienākas – treneris IC paziņo, ka plkst. 23-jos visiem jābūt savās istabās un jāguļ, kas arī tiek izpildīts. Ar disciplīnu IC viss vislabākajā kārtībā!

Savukārt daļa IG meiteņu sapulcējušās uz kopīgām vakariņām (paldies Dundura mammai, kas parūpējās ne tikai par Dunduru, bet arī mums pārējiem!) un vakaru pavada, pārrunājot spēļu iespaidus un savas izjūtas. Ciemos ierodas meitenes no Sputnika komandas, viena no viņām – Anna, kura ir šīs komanda ātrākais spēlētājs. Pasmejamies un papļāpājam par šo un to ar viņām, Ewe uzjautā, vai Anna zin, kā mēs viņu saucam, Anna mazliet samulst un kautrīgi saka – jā, Torpēda! :)

No rīta IC ir spēle 9:30, daļa no IG dodas uz to, daļa paliek vēl viesnīcā, jo spēle tikai 12:30. Pēc iepriekšējās dienas 3 spēlēm šķiet, ka labi vien ir, ka mums ir tikai 1 spēle vairs jāaizvada. Saprotam, ka šajā spēlē izšķiras zelta medaļu liktenis – ja zaudējam, esam otrās. Taču domāt par to negribas, apņemamies nepieļaut tādu situāciju! Pirms spēles vēl īsa trenera uzruna, lai spēlējam no pirmās līdz pēdējai minūtei, nevis atlaižam uz beigām – un dodamies laukumā!

Uzmanam Torpēdu, neļaujam apdraudēt Dundura vārtus, taču nogurums liek par sevi manīt, pretiniecēm izdodas izrauties uz mūsu vārtiem, taču mums ir Dundurs, kas visu kontrolē! Treneris saka, ka jāmet vairāk un pa augšu, arī pašas redzam, ka viņu vārtusargs ātri krīt ceļos, saprotam, ka jāmet pa augšu, taču piemetusies sērga – visi metieni vai nu pa zemi, vai tieši virsū vārtusardzei. Ināra spēlē kā lauva – cīnās par katru ripu un tieši tas ir vajadzīgs – pēc Kerly uzmetiena pa vārtiem Ināra ir pirmā pie atlekušās ripas, un tad sākas pats labākais – lielmeistaru cienīgā veidā tiek uztaisīta pauze līdz vārtusargs nokrīt ceļos, ripa precīzi uz nūjas lāpstiņas un, lūdzu, metiens pāri vārtusarga kājsargiem! No malas tas viss izskatās fantastiski – aukstasinīgi un pārliecināti! 1:0 mūsu labā, taču arī pretinieks neguļ – tā nu sanāk, ka pie vārtiem neliels haoss, pretinieču aizsargs tiek pie metiena, Dunduram skatu aizsedz uzbrucējs, tāpēc metiena brīdis netiek piefiksēts – un rezultāts jau vienāds. Nedaudz baidamies par tiesnešiem, tomēr vietējie un vietējā komanda laukumā, taču visu cieņu – pārāk netiekam apbižoti, protams, noraidījumi ir, bet abās pusēs. Spēle turpinās, notiek maiņa un laukumā jaukts sastāvs, taču tas netraucē gūt izšķirošos vārtus – Karīnai no Annas un Zajas piespēles izdodas precīzs metiens – urrā, 2:1 mūsu labā! Palikušas dažas minūtes, cenšamies nospēlēt precīzi un netrakot – tas izdodas un līdz ar spēles beigu signālu saprotam, ka ir izdevies uzvarēt šo turnīru!!!! Ir gan sagurums, gan prieks par to, ka viss ir galā un, protams, par sasniegtajiem rezultātiem! Izrēķinām, ka Dundurs pa visu turnīru ir ielaidis tikai 2 ripas, turklāt viena no tām, spēlējot 3:5 mazākumā!!! Super!

Pēc spēles ejam dušā, sakrāmējam mantas un ejam just līdzi IC – pēdējā iespēja gūt kādu uzvaru šajā turnīrā! Diemžēl tas neizdodas, taču ne visus ieguvumus var izteikt ar vietu turnīra tabulā. Iegūtā pieredze, iespēja saprast to, kā tad īsti viss notiek turnīros, kāda ir atmosfēra, un cik daudz vēl ir jāmācās, ir tikai daži no pozitīvajiem momentiem.

Tūlīt pēc spēles notiek apbalvošanas ceremonija, 5.vieta – IC, 4. – Jaalinnud, 3.- Viru Sputnik, 2. – Pēterburgai, bet zelts – MUMS!!! Esam sagatavojušās un uzvilkušas savus kreklus, Zaja pārģērbusies par mūsu mošķīti. Par komandas labāko spēlētāju tiek atzīta Ināra, savukārt IC – Elīna. Visa turnīra labākais aizsargs – mūsu Aija! Esam lepnas par savām meitenēm, priecājamies par kausu, fotografējamies ar pretiniecēm (Zaja savā kostīmā vispār kļūst par vispieprasītāko fotomodeli) – viss kā pienākas, kad ledus cīņas beigušās, visi priecīgi un draudzīgi, kaut arī laukumā esam ienaidnieki!

Brauciens uz mājām tradicionāli notiek, piestājot veikalā, lai nopirktu pārtiku, igauņu saldumus un uzvaras šampanieti! Svinot uzvaru, treneris Kaspars atklāj, ka ir priecīgs, ka pirmo reizi ar meitenēm ir izdevies uzvarēt kādā turnīrā!

Atliek vien cītīgi trenēties un uzlabot savu sniegumu, lai arī turpmāk būtu šādas kopīgas uzvaras un pat dubultuzvaras, jo startējam taču ar 2 komandām! :)

Paldies – trenerim, spēlētājiem, kā arī līdzjutējiem un visiem, visiem, kas mūs atbalsta!

IG pārstāvēja: Anna, Karīna, AgY, Aija, Šteimis, DL, Zaja, Ināra, Ewe un Kerly, kā arī, protams, Dundurs.

- Šteimis -