Martell kauss - 2. daļa

Pēc spēles, ap 17:00 beidzot dabūjām ēst - nebijām ēdušas kopš 10:00 rītā - izbadējušies metāmies virsū vistas filejai ar salātiem un biezpienmaizītēm.
Pēc tam devāmies izlūkot, kur tad gulēsim pa nakti, un atklājās, ka ACADEMIC HOSTEL ir visai jauka vieta - ar tādiem - ļoti vienkāršiem apartamentiem - bija virtuvīte un divas istabiņas, katrā 2 gultas, kā arī duša un WC.
Iekārtojāmies.
Tad visi aizbrauca, atstājot hostelī tikai Zaju, jo viņai pēc spēlēm saaukstēšanās dēļ bija sacēlusies temperatūra. Kopīgi tika nolemts, ka jāsaudzē rītdienas spēlēm, un viņas vietā, trešajā plānotajā spēlē ar Igaunijas žurnālistiem, spēlēja SANDRA#20.

Tagad cilvēki sadalījās divās daļās- tie, kas gribēja, devās uz halli, lai skatītos un fanotu par meiteņu apvienoto komandu. Bet otra daļa brauca apskatīt VANA TALLIN.

Apvienotā komanda.

Apvienojusies komanda MARTELL WOMEN UNITED spēlēja pret komadu, kas bija Igaunijas žurnālistu apvienojums. Viņi bija sev nosprauduši skaidru mērķi uzvarēt, un to varēja redzēt. Šķeļot no visām iespējamām vietām, neskatoties - priekšā meitenes vai kas - viņi padarīja spēli bīstamu un nepatīkamu.

Žurnālisti pret meitenēm.

Sākumā doma bija, ka meiteņu komandas sajauc, un katrā maiņā spēlē pa vienai pārstāvei no katras, taču tas nebija īpaši rezultatīvi, jo meitenes nespēja tā "uz sitiena" saspēlēties, tad nu maiņas sadalīja pa komandām.
Bet arī tagad nekādi īpašie panākumi nebija. ESTONIAN MEDIA vinnēja ar 10:1.


Pamazām daļa no tautas atgriezās viesnīcā, šoferītis Mārcis devās uz Tallinu, lai paņemtu visus atlikušos, un aizvestu tos, kas vēlējās vēl naktī pastaigāties.
Pārējie izklīda pa istabiņām,lai dotos pie miera vai iegriezās 208. "mājiņā", lai nedaudz papļāpātu, iedzertu tēju, padziedātu, un vēl šo to.
Pamazām cilvēku saradās aizvien vairāk, un nepagāja ne divas stundas, kad pavērās durvis un ieradās daudz maziņas un iereibušas somu hokejistes, kas dzīvoja šai pašā viesnīcā, un šobrīd dauzījās pa hosteli.

Apdziedāšanās.

Viņas tika aicinātas piebiedroties, un sākās runāšanās un dziedāšana. Uzzinājām, ka viņām ir no 13 līdz 18 gadiem, ka pārsvarā slido no 6,7 gadu vecuma, tātad minimums 6 gadus, bet dažas pat 12! Mums kā akmens nokrita no sirds - tad jau ar mums viss ir kārtībā, ka zaudējām tik "profesionālai" komandai!
Nu vismaz dziesmās mēs viņas vinnējām. Vēl mūs pārsteidza, ka viņas nezināja savas valsts himnai vārdus - dažas zināja, bet daudzas - ne. Vai tad arī Latvijas bērni 15 gados NEZINA savu himnu? Interesanti gan.
Nožēlojām tikai to, ka nākamajā dienā nevarēsim ar viņām uzspēlēt - izskatījās, ka viņām BŪS GRŪTI... Mēģinājām izdibināt kur guļ dānietes, lai ietu ar viņām iepazīties, taču izrādījās, ka mūsu viesnīcā viņas nedzīvo.  Žēl gan! Freemens spēlēja ģitāru, Jānis diriģēja un domāja dziesmas - tā nu tieši – visas iespējas būtu sagaidīt rītu un kopējo spēli "sadraudzībā"!