Martell kauss - otrā diena

Tā sākās turpat, kur beidzās pirmā -  dažiem godīgi guļot gultiņās, bet daļai pilnā kaklā dziedot.

Bija pat daļa, kas pievienojās līksmotājiem pēc pusnakts! Tiešām pārsteidzoši, ka mūs neizmeta no viesnīcas par trokšņošanu, jo - klusu TAS nebija!

Tā nu cilvēki nāca un gāja- daļa jau ap diviem pazuda, taču izturīgākie nodzīvoja augšā līdz pat 4:00 rītā.

Bet cik zināms- rīts nebija no vieglajiem. 7:00 celties jau nav viegli parastā dienā, bet pēc smagas dienas, un vēl nakts...
Protams- vairākumam nebija ne vainas, tomēr gaisotne bija saspīlēta. Tās, kas bija gulējušas dusmojās uz tām, kas ne, negulējušās dusmojās pašas uz sevi un savstarpēji, BRRRRR....

8:30 noteiktā spēle ar GENTOFT ICE BABES sākās.
Sapūtušās kāpām uz ledus. Un tieši tā, šī spēle sākās- nikni bezgala. Dānietes bija  līdzvērtīgas pretinieces, bet ar savu niknumu mēs it kā guvām pārsvaru. Spēle vispār bija dīvaina, tā norisinājās vidus joslā - neviena komanda īsti nespēja izrauties kaut cik nopietnā uzbrukumā. Abām komandām bija novērojami individuāli izgājieni, bet vārtu sardzes bija savā vietā.

Beidzot - labs izgājiens izdevās ZAJAi #26, kas šoreiz spēlēja pirmajā maiņā centrā, jo vakarnakt bija tik ļoti "atveseļojusies", ka nezināja, kur likt enerģiju.  1:0 mēs priekšā!

Pirmais periods tā arī beidzās. Pēc 5 minūšu pauzes dānietes iznāca uz ledus daudz agresīvāk noskaņotas. Spēle kļuva straujāka, bet mēs nepiekāpāmies ne soli. Ar katru minūti pieauga sasprindzinājums. Uz soliņa visi bļāva un kliedza: "sargā savu cilvēku!!!" un – "pa vietām, pa vietām" - vai tiešām mums izdosies noturēt rezultātu!?

Tā arī spēle tika nospēlēta nepārtraukti cīnoties, par katru centimetru.
Un mums tas izdevās! Rezultāts tā arī palika 1:0 ICE GIRLS labā! No priekiem lēkājām! Neticami! Šī uzvara nozīmē, ka mums trešā vieta garantēta!!!
Fantastiski!
MUMS!!!
TREŠĀ VIETA!
WOW!

Uzvara!

Treneris bija patiesi priecīgs par mūsu sasniegumu. Šī nu beidzot bija cīņa, kas bija izcīnīta godam!

Tagad starp spēlēm bija divu stundu pārtraukums, kurā atkal mūs piekodināja neko neēst - tikai iedzert kādu jogurtiņu, suliņas, lai varētu turpināt skriet. Lielākā daļa meiteņu, saprotams, brokastis arī nebija ēdušas, tā nu mūsu ‘’diēta’’ turpinājās...

Meitenes devās pastaigāt pa tuvākiem veikaliem, dažas aizgāja autobusā nosnausties.

Mākslas foto.

Palēnām morāli briedām pēdējai spēlei, kas būs ar ļoti labi zināmām pretiniecēm no Igaunijas DREEMLAND QUEENS.
Līdz šim ar Drīmlandiem esam spēlējušas 2x- pirmajā zaudējām 0:5, otrajā 0:4
... kas būs tagad?

Spēle sākās neticami- mēs uzbrukām. Mēs uzbrukām, metām pa vārtiem, un sākām spiest igaunietes viņu aizsardzības zonā - tā, ka viņas tikai retu reizi spēja izrauties. Tas viņas padarīja tramīgas. Meitenes, kas bija ieaicinātas, kā gandrīz drošas zaudētājas, ne tikai bija tikušas līdz trešajai, bet tagad jau CĪNĪJĀS par otro vietu?!
To nu neviens, tai skaitā Igauņu tiesneši negrasījās pieļaut.

Pēc 19 minūtēm, kurā Tallinas meitenēm neizdevās gūt nekādu pārsvaru, un rezultāts joprojām bija 0:0, kaut kas pēkšņi notika.

Ole#7 ,nokrita uz ledus mežonīgi kliedzot. Spēle apstājās, bet neviens īsti nebija redzējis, kas tad tur bija. Bija tikai skaidrs, ka mūsu spēlētāja guvusi traumu. Viņa gulēja pie vārtiem un locījās sāpēs, nespēdama neko sakarīgi pastāstīt. Tika pasaukts ārsts, kas kopā ar treneri nonesa viņu no laukuma, un vēlāk - ar ātrajiem aizvesta uz slimnīcu. Mēģinājām noskaidrot, kas īsti noticis, bet neviena no mūsējām to nebija redzējusi, jo parasti jau visi skatās ripas virzienā...

Pastāvēja aizdomas, ka Ole traumējusi kāda igauniete, taču, to nebija redzējuši arī tiesneši. Toties TO redzēja NAA puiši, kuri visu filmēja, un nu varēja kaut nodemonstrēt- kas un kā, taču, kamēr viņi to atklāja, spēle jau bija sākusies, un tad nu atmetām ar roku, jo skaidrs, ka tiesneši nevēlējās atklāt patiesību, citādi paši būtu to palūguši.

Pēc šā incidenta mūsu komanda bija visai satraukta, jo uzzinot, ka tā bija tīša trauma-  dažas meitenes jautāja, vai nevajadzēt atteikties ar viņām spēlēt. Tomēr mēs turpinājām.

Otrās daļas sākumā, Igaunietēm izdevās gūt pirmos vārtus.
Pēc minūtes, viņas mēģināja traumēt nākamo mūsu spēlētāju .
Pilnīgi atklātā veidā- redzot visai mūsu komandai- viena no Igaunijas komandas ‘’ielika bortā’’ Zaju#26, kas tajā brīdī atkal bija bez ripas, tā , ka šāda kustība nevarētu tikt tulkota kā ‘’cīņa par ripu’’ ,un atkal tiesneši to neredzēja! Toties, par to, kā atriebībā iegāza igaunietei pa muguru ar nūju- GAN. Un sodu dabūja mūsu spēlētāja.

Tad nu spēle atkal apstājās uz 5 minūtēm, jo protestā iesaistījās gan līdzjutēji, gan Treneris, gan spēlētāji! Šoreiz Freemens ar spēles ierakstu atnāca tūlīt, kur skaidri un gaiši bija redzama situācija. Ja vien kāds to gribētu redzēt. Un ,ja sākumā tiesnesis pienāca, it kā gribot uzzināt problēmas būtību, tad redzot, ka mums tiešām ir pierādījumi- veikli nostrādāja triku- noraidīja treneri līdz spēles beigām par ‘’Jaukšanos spēlē’’.

Komanda bija šokā! Un- protams, Igaunietes sodu atkal nesaņēma.
Pēc mirkļa tika izdarīts kārtējais sods, šoreiz pret BITI#27, kad mazākumā, joprojām uzbrukām Igaunietēm, viņu vārtsargs izmeta nūju pa mūsu spēlētāju. Šoreiz tiesnesis to redzēja, un pēc iepriekšējā laikam jutās nedaudz nokaunējies, un atļāva mūsu komandai mest bullīti. Renārs no sāniem, jo nu vairs kopa uz spēlētāju soliņa neatradās-  uzticēja šo ‘’godu’’ mūsu komandas Kapteinei. Un viņai tas izdevās! MĀRUX #13 iesita! Un atkal rezultāts bija neizšķirts.
Bet vairs ne ilgi. Viens no vadošajiem aizsargiem slimnīcā, viens uzbrucējs sēž sodiņu, sekoja otrie vārti. Nākošo kļūdu pielaida ZAJA#26, palaižot AGY#8 uzbrukumā , bet nenosedzot aizsardzību. Saprotams - sekoja vārti, un varētu teikt- mūsu vārtsargs ‘’sabruka’’.

Burtiski pēdējā sekundē viņai iemeta vēl vienu ripu.
Pēc spēles komanda bija sašļukusi. Mēs nejutāmies godīgi zaudējušas!  Jutāmies apkrāptas... Pirmajā brīdī bijām dusmīgas uz Dreemland meitenēm, taču padomājot sapratām, ka ne jau meitenes vainīgas - tādi bija tiesneši! Pašas jau neesam nekādas labiņās, vismaz tās, kas māk pielietot ‘’paņēmienus’’... Bet nu TIK rupjus pārkāpumus neredzēt, un NESODĪT?!
Bet tad tā padomājām - ko mēs te stresojam - tik un tā MUMS TAČU IR TREŠĀ vieta!!!!

Un neizšķirts ar igaunietēm vienalga būtu devis otro vietu viņām, mēs būtu vinnējušas tikai pie uzvaras, un tik spēcīgas jau nu mēs vēl neesam! (Dreemland Queens trenējas jau trešo gadu!)

Saģērbāmies, aizgājām paēst, un mantas sakravājām autobusā.
Pēc brītiņa atgriezās arī OLE, un prieks, ka izrādījās -  kāja nav lauzta!
Taču, kas īsti par vainu, vēl nebija noteikts.

Arī mēs izrunājāmies ar igaunietēm, un šķīrāmies kā draugi, taču Aivis vēl kādu brītiņu labprāt būtu gribējis satikt tiesnesi, lai ar viņu parunātu...