2005. gada meistarsacīkstes hokejā meitenēm

Tikko beigušās 2005. gada atklātās meistarsacīkstes hokejā sievietēm, kurās arī ICE GIRLS aktīvi piedalījās. Kā tad mums šajās dienās gāja?

Kā trenere mums līdzi brauca - Inguna Lukaševica, kura ikdienā trenē meitenes Austrijā un reizi gadā spēlē hokeju arī Latvijas valsts vienībā. 

Šoreiz spēlējām nedaudz savādāk kā parasti - vairākas reizes tika kombinētas un mainītas maiņas. 

12. marts, sestdiena. Turnīra pirmo dienu iesākām ar spēli pret Igaunijas "DREAMLAND QUEENS". Viņas nebija īpaši spēcīgas, taču 2-vi gadi hokejā, ļāva to manīt - viņas bija priekšā, tīri slidošanas un nūjas tehnikas ziņā. Ne īpaši, taču pilnīgi pietika. Bez tam, viņas spēlēja spēka spēli, pie kā mūsu meitenes nav īsti pieradušas. Sākām spēli 2-vās maiņās, bet jau pēc pirmā perioda likās, ka šo tempu tā nenoturēsim. Pamainījām sastāvus. Spēle bija nedaudz haotiska, meitenes bija sabijušās, un nervozas - sekoja pirmās piezīmes, un spēle mazākumā. Pretinieces spēlēja agresīvi, un pārsvarā tika mocīts Mārux #13, jo kā pēc turnīra smējāmies - pirmajā spēlē visi, izņemot viņu - gulēja, bet guļošus jau nesit... Tā nu mūsu komandas kapteine bija visvairāk cietusī - jo viņa kā vienīgā spēlējošā, tika attiecīgi arī bloķēta... Dane #15 darīja brīnumus, un tāpēc rezultāts bija tikai 0:5 viņu labā.

Ap 14:00 paēdām pusdienas un paskatījāmies, kā Laima "masē" Liepāju, tad igaunietes. 
 
16:30 bija mūsu nākamā spēle, šoreiz ar mūsu senajām pretiniecēm – "LSK LIEPĀJA" Arī šobrīd - spēlējot pozīciju spēli, nedaudz zaudējām - jo Sintiju Grāviņu – Grēvi #8, kas ielaista aizsardzības zonā - apstādināt ir pagrūti. Bez tam, kā meitenei, kas jau 5-to gadu spēlē hokeju, arī metiens ir visai "atstrādāts"... Atkal daudz bijām uzbrukumā, taču - mūsu uzbrucējas iemest golus nemāk. Ar lielām mokām tas izdevās Sandrai #20, kas saņemot Ivčika #19 piespēli, tomēr vienus vārus guva... Nu tad beidzot! Malači! Bet tas palika arī mūsu vienīgais... 5:1 Liepājas labā.

13. marts, svētdiena. Nākamajā turnīra dienā, hallē jābūt jau 9:30. Šajā dienā priekšā spēle ar Laimu un fināls. Tas, ka spēlēsim par 3. vai 4. vietu bija zināms – jo pirmā šās dienas spēle bija Liepājai pret Igauniju, kur reālā mačā, Igaunietēm tomēr bija jāpiekāpjas Liepājai, kuras #8 joprojām turpināja mest tik vārtos iekšā, izvelkot komandu uz 2. vietu finālā! 
 
Šajās dienās mūsu meitenes spēlēja dažādi - cita vairāk, cita mazāk - kā nu mūsu trenere noteica, bet šajās dienās uzspēlēt dabūja visas, sevišķi pret "LAIMU", (varētu teikt - pret Latvijas izlasi), jo šo spēli uztvērām kā vislieliskāko treniņu, un tur piedalījās visas, pat ceturtā maiņa! Saprotams, rezultāts bija pabriesmīgs, taču zinot, ka mums cerību nav tik un tā (Liepāja nospēlēja 26:0, Igaunietes 16:0), mēs īpaši nesatraucāmies. Spēlē ar "LAIMU" pamanījāmies pat iegūt 2-vus sodus uz 2-vām minūtēm, un uzspēlēt četratā. Vienubrīd pat pamanījāmies apgāst viņu vārtusargu, kas garlaikots klaiņoja pa savu zonu, pie zilās līnijas atņemot ripu, taču metienu realizēt neizdevās, jo uzbrucējs no tādiem priekiem sagāzās, un ripu pazaudēja.

Kas bija vērojams mūsu komandai - spēlējām ar katru spēli aizvien labāk, jo mūsu treniņu grafiks, biežums un regulārā iesildīšanās ir vairojusi izturību, kas pēdējo spēli mums ļāva ar labiem rezultātiem nospēlēt tikai 2-vās maiņās. Arī šinī spēlē mēs nevinnējām taču izrādījām visai sīvu pretestību igaunietēm, kuras atšķirībā no mums likās sagurušas. Spēle notika pārsvarā viņu aizsardzības zonā, un, ja vien mēs mācētu mest arī vārtos, tad būtu viņas vinnējuši. Bet to jau mēs nemākam, tā nu vārti izpalika, un rezultāts tā arī palika 4:0 viņu labā!
 
Nu, ko secinājums - aizsardzība salīdzinoši mums ir laba, vārtsardziņš vispār brīnumdaris, taču nu tie UZBRUCĒJI!!!! Kas ir, ka nevar iemest vārtos!
 
Tā vien likās, ka ja būtu vēl kāda spēle, mēs varētu rezultātu samazināt vairāk. Taču vienalga - ne jau iemest...
 
Kā mūsu komandas labākā spēlētāja balvu saņēma Daniela Rubule #15, mūsu vārtsargs, un taisnīgi!

Liepāja zaudēja "SHK LAIMA" ar 39:0, iegūdama 2-tro vietu, savukārt Igaunija trešo. Mūsu komandā uzvarēja DRAUDZĪBA.

Spēlēs piedalījās:
Daniela Rubule #15, Agnese Zirdziņa #8, Sandra Mača# 20, Ivita Krūmiņa #19, Ilze Kronberga #29, Inese Briška #25, Inese Šteimaka #9, Maija Zviedre#27, Māra Trēziņa #13, Ineta Jansone #26, Anna Fedčuna #1, Juta Strīķe #5, Liene Aleksandra Āboliņa #4, Andra Kauliņa #21, Inga Slokenbeka #11, Vineta Rubene #16, Alise Grāvere #12, Jūlija Masalkina #14, un ar lielu pašaizliedzību un sparu, neskatoties uz smadzeņu satricinājumu - startēja arī OLE #7, mūsu otrais labākais aizsargs, taču šāda slodze bija par lielu, un kad pēc pirmās spēles viņa ģērbtuvē paģība, nācās viņu "atsaukt", lai pasargātu nākotnei.

Visām meitenēm tā bija lieliska pieredze, un izaicinājums, kuru godam izturējām. Tagad tik jāgatavojas nākamajiem pārbaudījumiem!

Paldies līdzjutējiem, sevišķi Nacionālajai Aizsardzības Akadēmijai, par izdomu un atraktivitāti līdzjušanā! 
Paldies visiem mūsu atbalstītājiem - SIA Jaunzeltiņi, un it īpaši Latvijas Hokeja Savienībai!

Pasākums turpinājās līdz 4:00 rītā, pie komandas kapitančika Āgenskalnā.